Dzimšanas dienu dzejoļi

Dzimšanas dienu dzejoļi , , Valentīna diena Dzejolis , skola Dzejolis , Dzejolis katsikuks , mīlestība dzejolis , Ziemassvētku Dzejolis , Dzimšanas diena Dzejolis , Meteņiem Dzejolis , Dzimšanas dzejolis , Valentīna diena dzejolis , Ziemas dzejolis

Dzimšanas dienu dzejoļi


Ja zini blakus,
ka ir draugs,
Tad noskaņojums vienmēr jauks.
Tas nepametīs Tevi vienu,
Pat kopā svinēs vārda dienu!

//

Kad tik sākums ir,
tad jau gals no sevis nāks.


//

Labākais brīdis darbinieka atlaišanai ir tad,
kad tas tev pirmoreiz ienāk prātā.

//

Šī dzīve ir kā šūpoles Uz augšu ceļ un tūlīt nes uz leju Šī dzīve ir kā šūpoles Es nāku un jau tūlīt projām eju.
.
.

//

Vairs Tevis nav – tā ļaudis teiks un putns kliegs,
pār kapu diedams.
To čukstēš vējš,
Tev garām skriedams.
Un pelēks skums pēc Tevis lauks,
kas Tavu sviedru sāli dzēris.
Vairs Tevis nav – tā ļaudis bildīs un asaru no vaiga rausīs,
bet mani plakstiņi būs sausi – nav taisnība,
ka Tevis nav.
Kad pavasaris sniegus irdinās,
Tu atzelsi.
Ar zāles zaļām acīm Tu vērsies debess zilā spogulī,
ar sauli sasmaidīsies,
lietiem sačukstēsies un plauksi liegi smaržojošos ziedos.
Pār Taviem pleciem klāsies sūnu lakats smags,
Kas izrakstīts būs zeltskarainām smilgām.
Tās klusiem čukstiem Tavu vārdu sauks.
– Nav tiesa,
vecomāt,
ka Tevis nav!

//

Kas ir brīvība? - Tīra sirdsapziņa.


//

Gan tas,
ko mēs saucam par laimi,
gan tas,
ko saucam par
nelaimi,
mums ir vienādā mērā noderīgs,
ja mēs skatāmies
uz vienu vai otru,
kā uz pārbaudījumu.


//

Jūs nemaz nezināt,
cik sliktās domās es esmu par sevi un cik šīs domas ir nepamatotas.

//

Ne zināma pilnības pakāpe sagādā prieku,
bet gan attīstība,
sevis pilnveidošana dod prieku.
Attīstībai,
arī cilvēka pilnveidošanai nav robežu.


//

Slikts draugs līdzīgs ēnai: kad saule spīd,
viņš ir līdzās,
bet,
kad apmācies,
- pazūd.


//

Skūpsts ir labākais veids,
kā apturēt sievietes daiļrunības straumi.


//

Iedves domu tēlos jūtas; iztēles ainas ir dzīvē gaidāmo valdzinājumu ģenerālmēģinājums.

//

To,
kura bagātība ir prāts,
nevar apzagt.


//

Svētvakarā .
.
.
Un lēni durvis veras: Tēvs zaļu eglīti nes Un zaros tai pārslas zaigo Kā baltas zvaigznītes.
Un vienu svecīti spožu Dedz māte un eglītē liek: Cik gaišu un silti no viņas Kā saulē visapkārt tiek! ”Pie Taviem šūpuļiem stāvu”,
- Tad tēvs un māte dzied,
Un lielas zilas zvaigznes Aiz sniegainā loga zied.
.
.
/Augusts Saulietis/

//

Par pakalpojumu lai stāsta nevis tas,
kas to sniedzis,
bet tas,
kas to saņēmis.

//

Precēta sieviete - sieviete,
kurai skaista nākotne jau ir
pagātnē.


//

Vienmēr ir cena,
ko vari samaksāt,
lai atbrīvotos no nelaimes,
un tu jau zini,
kāda tā ir.

//

Greizsirdības neesamība liecina par aprēķinu mīlestībā.

//

Gailiitim raibas olas,
kurmiitim iepeleekas.
Vai bij baltas,
vai bij melnas - ka tik lepni karaajaas! Prieciigas Lieldienas!

//

Cilvēka laimes mērs ir otrs cilvēks.

//

Nav gudri lolot sevī cerības,
ka mēs spēsim radīt
pārliecību cilvēkā par to,
kam neticam paši.


//

Visdižākās patiesības - pašas vienkāršākās.

//

Pieņem,
ka var notikt pats ļaunākais.
Pēc tam mierīgi varēsi dzīvot tālāk!

//

Solīts ir tiklab kā parāds.

//

Rakstura vājums - vienīgais trūkums,
kuru nav iespējams labot.

//